Vinjsh seedeeja peedeejaa rindaa. Redzeeju vien siluetu. Peec uzstaashanaas vinjsh pienaaca klaat un aicinaaja uz viinu. Atteicos, jo bija ieplaanots kas cits.
Naakamajaa riitaa vinjsh atveda man pusdienas. Vinjam ir gaishas, sirsniigas acis, iespeejams, pat paaraak siltas, gribeetos kaut kaadu nekauniibas dzirksteli hehe, man patiik vinja gaishie rugaaji un pagarie mati, njemams smaids un apmulsums, kas samulsina arii mani. Vairaak paarlieciibas, chaliit! Peec tam jaunietis rakstiija sociaalajos tiiklos..un raksta vinjsh taa mmm, ka vareetu lasiit un lasiit. Veelu vakaraa vinjsh piezvaniija, runaajaam divas stundas - leeni bez mulsinoshaam klusuma pauzeem vai nepaartrauktas, neapstaadinaamas vaariishanaas.
Gadu dziivojis Indijaa, tad Korejaa, reiz bijis saderinaats ar korejieti..pa kluso dazhreiz uzsmeekjee, pa naktiim raksta muuziku, interesanta religjijas uztvere, par ko vareetu veel padiskuteet. Pianists un eergjelnieks. Balss gan taada nuu, ne gluzhi manaa gaumee, bet nav svariigi- uz visa background(a) tas nav tik buutiski.
Runaajaam par klasisko muuziku, vinjsh nolika telefonu uzklaviereem un nospeeleeja Shuuberta Ave Maria, to ko agraak Sapnii dziedaajaam.
Taads boheemisks maakslinieks, bet tajaa pat laikaa piezemeets, nejuutu, ka vinjam sakaapis galvaa. Ne reizi nav pat ienaacis praataa tas jautaajums, ko tik biezhi gribas jautaat jaunskungiem LV- who do you think you are?
Klaatienee esam tikushies vien 2reiz, bet runaajam ik dienu, ir tik jautri un vinsh raksta memuaarus- detaljas no savas ikdienas. Un pat nesaprotu, kaapeec mani tas viss aizrauj un shkjiet interesants.taapeec, ka peedeejo meeneshu laikaa lielaakoties esmu kopaa ar nenobriedushiem divdesmitgadniekiem, vai kaa..Lai nu kaa, Vecgada vakaraa vinjsh brauks 6h, lai mees satiktos un vnk kaut kur dotos. Nav ne jausmas, kuraa virzienaa, jo, ja godiigi, tad man pofig. Galvenais ir nepaarkaapt noteikumus, ko esmu apnjeemusies pildiit kameer esmu sheit un nenokaveet treninja atsaakshanos 2.janvaarii.
Daudz sanaacis domaat par discipliinu..agraak taa likaas muljkjiiga, jo man patiik dariit to, ko gribu. Un muusdienaas taa vien liekas (vai vismaz ASV ljoti izteikti) ir tas - ja Tu mani miili, Tu mani nenosodi, Tu mani nekritizee, Tu mani pienjem kaads esmu un es daru to, ko gribu un, ja Tu mani miili, Tu to pienjem. Taa ir taada adzhgaarna miilestiibas izpratne. Arii miilestiibaa iespeejams veseliigs kriticisms un miilestiiba ir izveele. Taa ir. Jo tikpat vienkaarshi kaa falling in love mees varam fall out of love un kas tad, shkjirshanaas? Miilestiiba ir izveele, kas saakas ar darbiibu, kam seko emocija, taa automaatiski rodas peec darbiibas. Un, kad es atskatos atpakalj, secinu, ka esmu bijusi taada muljkje, vadoties vien peec emocijaam, kas paarnjem smadzenju racionaalaas paliekas. Un emociju vadiita tik biezhi nonaaku pie sevis necieniishanai un identitaates zaudeeshanas, jo vienmeer licies pareizi sekot sirdij,jo taa jau nepaziist lepnumu, aizspriedumus, egoismu- taa izrulleejas kaa sarkanais paklaajs un tobriid vienalga par netiirumiem, austpapeezhiem un ievainojumiem,ko tie rada.
Un te laiks discipliinai, ko tik ljoti necietu - man patiik saakt darbu, kad to veelos, kad esmu pamodusies, iedvesmota utt. Un savu sirdi palaidu briivaa valjaa kaa kanaarijputninju no buuriisha. Par sekaam tagad ne, jo ne par taam ir stasts. Kopsh septembra buushana discipliinaa man iemaaciijusi tik daudz..Un es veelos taa turpinaat, jo ir pa iisto - cilveeku iepaziishana, sevis kontrole veseliigaa izpratnee, kas tieshaam noved pie taa, ka mazaak jaastreso par kaut kaadiem suudiem par muljkjiibaam, par cilveekiem - gaajeejiem, kas nekad arii nebuutu bijushi paliceeji manaa dziivee. Lai vinji dodas un labi, lai klaajas, man vairs nevajag taas seklaas nekaadas attieciibas, jo disciplineejot sevi es kljuustu stipraaka. Un nav nepiecieshams gaidiit liidz 1.janvaarim, lai ko apnjemtos. Tilti deg tagad un jauni, speeciigi brugja pamati tiek stikjeeti kopaa.
Un vienubriid es baigi apmaldiijos, jo LV man biezhi (gan darbaa, gan attieciibaas) cilveeki teica: “Tu esi paaraak laipna un jauka, lai vairaak sasniegtu, Tev jaakljuust par bitch”- tieshi taa, man jaabuut kam citam, ne sev..Jaabuut bargajai kundzei, jaakachaa praati un jaabradaa. Atbraucot uz ASV, cilveeki bija shokaa par manu tiesho tekstu jeb straight talk. “Dace, taa nedriikst, Tu aizvainosi cilveeku juutos, ja buusi tik tiesha. Katraa sliktumaa ir kas labs. Dace, esi iejuutiigaaka, jaukaaka”. Atkal kaut kas jaamaina.
Un nu es maacos buut pati, bet ar veelmi pilnveidoties- kljuut disciplineetai. Tas ir gruuti, bet ir uz labu, tieshaam ir daudz, daudz labaak. Negribu pavilkties uz kaut ko neiistu, sabiedriibas spiestu, laisku emociju balstiitu vai fizisku vaajumu. Ir laiks pieaugt un pielietot smadzenes biezhaak.
Es negaidu ne Jaungada sviniibas, ne dienu, kad lidosim uz Aafriku, ne dienu, kad atgrieziishos LV. Es negaidu neko, esmu tagad sheit un ciinos ar apaatiju, slinkumu un sazina ko veel.
Daudz par shito runaajam ar eerika jaunskungu, vinjsh ir ljoti interesants dzheks, daudzas nepavilktos, jo vinjsh nav bad guy vai shitais macho vai jautraa kompaanijas dveesele, vai galvaa sakaapis krutaks par ko dzhuses staraa, vai avantuurists un briivmaakslinieks, kursh vairaak par gudru di***nu netiek un mosh negrib tikt. Vakardienas veestules beigaas vinjsh man rakstiija: “The thing I don’t understand is how we will possibly have enough time to complete even a single escapade before our lives draw us back to our regularly scheduled routines. We’ll have to enjoy every single moment especially close to the sun, I suppose, and just sort of hope that our wings don’t melt…at least too much.”
Jaa, neko vairaak par sarunaam un viinu ar vinju toch negribu un neplaanoju, bet ir kruti apzinaaties, ka ir taadi jaunskungi kaa eeriks. Un es varu buut es pati, jo man zb tas teaatris visapkaart.
Runaajot par discipliinu- jaaiet paskriet, riishanana un pofigisms par noresnoshanos nemaz neiet kopaa ar sevis disciplineeshanu.
